Vai Latvijas sievietes ir pietiekami informētas par kontracepciju?

Sabiedrības zināšanas par drošu izsargāšanos stagnē

Vai Latvijas sievietes pietiekami izglītojas par kontracepciju? Diemžēl jaunākie pētījumi rāda, ka zināšanas joprojām ir viduvējas un uzlabojumu ir maz. To pierāda skrinings.lv 2022. gada janvārī veiktais pētījums, kurā identificētas galvenās problēmas un izaicinājumi saistībā ar drošu izsargāšanos.

Lai gan informācija par mūsdienīgām kontracepcijas metodēm ir viegli pieejama, daudzas sievietes joprojām paļaujas uz novecojušām un neuzticamām metodēm. Viena no izplatītākajām kļūdām ir pārtrauktais dzimumakts kā "kontracepcijas" veids — to izmanto aptuveni 40 % sieviešu, neskatoties uz to, ka tas nepasargā no nevēlamas grūtniecības vai seksuāli transmisīvām slimībām.

Tikai nepilna trešdaļda sieviešu izvēlas uzticamas kontracepcijas metodes, piemēram, hormonālās tabletes, spirāli, plāksteri vai zemādas implantu. Vēl 20–30 % lieto prezervatīvus, taču daļa sieviešu atzīst, ka reizēm izmanto pārtraukto dzimumaktu, ja prezervatīvs nav pieejams izšķirošajā brīdī.

Kāpēc sievietes neizvēlas drošu kontracepciju?

Lielākā problēma ir nepareiza informācija un aizspriedumi, kas bieži rodas no draudzenēm, partneriem vai nepārbaudītiem ierakstiem sociālajos tīklos. Tā vietā, lai saņemtu konsultāciju pie ārsta, sievietes nereti meklē atbildes nezinātniskos avotos, kas vairo mītus un bailes no hormonālās kontracepcijas.

Arī izglītības sistēma ne vienmēr sniedz pilnvērtīgas zināšanas par drošu izsargāšanos. Skolās veselības mācība nereti tiek pasniegta novecojušā veidā, un jaunieši paliek neinformēti par modernām kontracepcijas metodēm un to priekšrocībām.

Latvija abortu statistikā — pa vidu, bet ar tendenci pieaugt

Pētījumi rāda, ka Eiropā aptuveni 41% grūtniecību ir neplānotas, un puse no tām beidzas ar abortu. Latvija šajā ziņā atrodas vidējā līmenī, taču tendence liecina par pieaugumu. Bieži maldīgi uzskatām, ka abortu skaits Latvijā ir mazs, taču patiesībā tas ir saistīts ar nelielo sieviešu populāciju, kas turpina samazināties.

Igaunijā un Lietuvā situācija ir līdzīga – kontracepcijas lietošanas paradumi un neplānotas grūtniecības rādītāji Baltijas valstīs ir līdzīgi. Tas tikai apstiprina, ka drošas kontracepcijas lietošanas kultūrai vēl aizvien ir jāattīstās.

Nepieciešams aktīvs skaidrojošais darbs

Lai situācija mainītos, nepieciešams aktīvs skaidrojošais darbs – ne tikai no ārstiem, bet arī no medijiem un izglītības sistēmas. Ja informācija par kontracepciju būs viegli pieejama un uzticama, sievietes varēs pieņemt pārdomātus un veselībai drošus lēmumus.

Dr. Natālija Bērza, Ginekologs, dzemdību speciālists