Mioma – dzemdes muskuļšūnas savērpjas kamoliņos un izveido mezglus

Iedomājieties šo fantastisko orgānu – dzemdi –, kas spēj iznēsāt pat dvīņu un trīņu grūtniecību un konkrētā brīdī ar savām kontrakcijām palaist pasaulē šos bērnus. Dzemde ir fantastiski spēcīga, tas ir spēcīgs muskulis! Miomas rodas tieši no dzemdes spēcīgās, gludās muskulatūras jeb miometrija – muskuļšūnas savērpjas tādos kā kamoliņos, veidojot mezglus. Mioma ir monoklonāls jeb labdabīgs dzemdes muskulatūras audzējs. Tas ir izplatītākais labdabīgais audzējs sievietēm reproduktīvā vecumā.

Ja sieviete atnāk pie ārsta un pirmo reizi saskaras ar jēdzienu “dzemdes mioma”, ko jūs stāstītu viņai – kas īsti ir dzemdes mioma?

Es censtos nelietot vārdu “audzējs” – lai gan īstenībā tas ir audzējs –, jo mūsu priekšstatos audzējs ir ar ļoti dramatisku un trauksmainu pieskaņu. Var būt ļaundabīgs audzējs, bet mioma ir absolūti labdabīgs dzemdes veidojums, kuru sastop ļoti, ļoti daudzām sievietēm – trešai daļai sieviešu pēc 35 gadu vecuma. Reti, tomēr mioma var būt gados jaunām sievietēm – manā praksē jaunākajām pacientēm ar miomas mezgliem ir 20–24 gadi.

Ap 47 gadu vecumu trim sievietēm no četrām būs kāds maziņš miomas mezgliņš, par kuru viņas pat nezinās, kuru nejutīs. Viņas zinās, kas ir modē un kurš ar ko ir apprecējies, bet nezinās, ka viņām ir mioma, ja vien netiks veikta sonogrāfija. Lielākoties mioma sievietēm pēc 35 gadu vecuma nesagādā problēmas, neizraisa asiņošanu, īpaši neaug. Mioma dzemdē ir atsevišķos mazos mezgliņos, un, iestājoties menopauzei, miomas mezgli samazinās, un tā sieviete var nodzīvot savu mūžu, par to nezinot. Bet, tā kā mums pašlaik labas prakses ietvaros ir pieņemts veikt ginekoloģisko sonogrāfiju, ja sieviete apmeklē ginekologu un ir kaut minimālas sūdzības, mēs pamanām šos labdabīgos dzemdes mezgliņus.

Ir dažādi dati, bet 40–70 % gadījumu mioma nav jāārstē, tikai jānovēro reizi gadā, jo tā ir asimptomātiska. Tomēr vismaz 30 % sieviešu ar miomu būs kāda no pazīmēm, kurai būs nepieciešama ārstēšana, piemēram, patoloģiska dzemdes asiņošana – pārmērīga, stipra, ilga, neregulāra asiņošana menstruāciju laikā, iespējama asiņošana arī menstruālā cikla vidū. Mioma ir jānovēro, jo tā var palielināties un no asimptomātiskas kļūt par simptomātisku, kas ietekmē gan dzīves kvalitāti, gan pašsajūtu.

Kādi vēl ir dzemdes miomas simptomi, izpausmes?

Kā jau minēju, miomas dēļ var būt pastiprināta asiņošana menstruāciju laikā un starp tām, bet iespējamas arī krampjveida sāpes iegurnī, īpaši, ja dzemdes miomas mezgli atrodas zem gļotādas un deformē dzemdes dobumu. Var būt pastāvīgas sāpes, var būt akūtas sāpes, var būt spiedīga sajūta vēdera dobumā, ļoti raksturīgas ir muguras sāpes.

Mioma tilpumā var izaugt tik liela, ka sieviete izskatās kā stāvoklī, bet realitātē tā ir dzemdes mioma. Sievietei miomas dēļ var būt nepatīkams dzimumakts, jo dzemde ir liela, mezglaina un dzimumakta laikā tiek iestiepts dzemdes saišu aparāts.

Blakus esošie orgāni cieš, jo tiem spiežas virsū liels, mezglains bumbulis. Tālab pacientēm ar miomu var būt aizcietējumi, arī urīna nesaturēšana vai tā aizture, vai arī izteikti bieža urinācija.

Viena no sarežģītām situācijām ir, ja miomas mezgli ir sievietei, kura vēl nav dzemdējusi un plāno grūtniecību. Jo miomas dēļ ir iespējama neauglība. Ja grūtniecība iestājas, diemžēl pastāv tās pārtraukšanās draudi, atkārtoti spontānie aborti, priekšlaicīgas dzemdības un pēcdzemdību komplikācijas.

Cik liela var būt mioma?

Miomas lielumu rēķina grūtniecības nedēļās – cik liela ir dzemde ar miomu. Manā praksē lielākā mioma bijusi iznēsātas grūtniecības izmērā, sievietei vēders bija kā 40. grūtniecības nedēļā. Šādā gadījumā vairs nav runa par vienu miomas mezglu, tur ir vairāki mezgli, to kopums. Tā ir dramatiski liela mioma, kas šajā gadījumā tāda tika izaudzēta, nemeklējot palīdzību pie ārsta, bet ilgi ārstējoties ar alternatīviem ārstēšanas veidiem. Tā tam nevajadzētu notikt, īpaši, ja zinām, ka ārstam ir pieejami visdažādākie ārstēšanas veidi – gan ar medikamentiem, gan operācija. Ja operāciju veic laikus, ir iespējams arī izlobīt miomas mezglus un saglabāt dzemdi.

Kā simptomātiska dzemdes mioma ietekmē dzīves kvalitāti, attiecības, darba dzīvi? 

Ļoti daudzas sievietes, kad viņām ir menstruācijas, vispār neiziet no mājas. Viņas ņem darba nespējas lapu asiņošanas dēļ, sāpes ir tik stipras, ka viņas nespēj iet uz darbu, neplāno braukt nekur, ir piesaistītas pie higiēnas līdzekļiem un mājas, jo jūtas ļoti, ļoti slikti. Viņas nespēj to kontrolēt, un tas nav kontrolējams. Un vēl – simptomātiska mioma var būt iemesls sāpēm un diskomfortam dzimumdzīves laikā, kā arī var būt neauglības iemesls.

SIEVIEŠU PIEREDZE SKAITĻOS

2021. gada rudenī tika veikta aptauja* par dzemdes miomu, kurā piedalījās 501 sieviete, no tām 59 ir bijusi vai ir dzemdes mioma.

Uz jautājumu, kāpēc neapmeklēja ārstu nekavējoties, 31 % sieviešu ar miomu atbildēja, ka nedomāja, ka kaut kas nav kārtībā; 31 % uzsvēra, ka uztvēra spēcīgo asiņošanu par stiprām menstruācijām; 28 % domāja, ka simptomi būs pārejoši.

Kas pamudināja tomēr doties pie ārsta? 54 % sieviešu apmeklēja ginekologu cita iemesla, veselības problēmas dēļ; 25 % simptomi kļuva pārāk izteikti, lai tos turpinātu ignorēt; 22 % saprata, ka esošie simptomi nav normāli.

Kā mioma ietekmē dzīvi? 44 % sieviešu ar miomu pielāgo slimībai savas brīvdienu aktivitātes, un 47 % uzsver, ka menstruāciju laikā izvairās no gariem ceļojumiem. 33 % sieviešu šī diagnoze ir ietekmējusi spēju iesaistīties fiziskās aktivitātēs. 63 % sieviešu ar miomu uztrauc iespēja sasmērēt drēbes un gultasveļu, un 21 % diagnoze ir ietekmējusi spēju stāties intīmās attiecībās.

Par darba dzīvi runājot, 17 % aptaujāto slimība ietekmē spēju veikt darba pienākumus, 21 % bijusi nepieciešamība ņemt brīvdienu no darba miomas dēļ, 9 % sieviešu ar miomu ir zaudējušas ienākumus slimības dēļ, bet 20 % jūtas ierobežotas sasniegt pilnu potenciālu savā profesionālajā dzīvē.

* „Norstat” tiešsaistes aptauja (Online, CAWI – Computer Assisted Web Interviews)