Kādi izmeklējumi jāveic un kā ārstēt endometriozi?

Kādi izmeklējumi jāveic, ja ir aizdomas par endometriozi?

• Ginekologam nepieciešams apskatīt dzemdes kaklu un maksts sienas spoguļos, lai novērtētu maksts izdalījumus un dzemdes kakla vizuālo izskatu. Gadījumos, kad attīstījusies dziļā endometrioze, kas cauraug maksti vai zarnu, veidojums būs redzams spoguļos.
• Bimanuālā izmeklēšana, kas ļauj ginekologam ar taustes palīdzību izvērtēt sāpīgumu un kustīgumu.
• Pašlaik diagnostikā arvien biežāk tiek izmantota ultrasonogrāfija kā alternatīva magnētiskajai rezonansei, jo ultrasonogrāfija ir ne tikai lētāka un ātrāka, bet arī piedāvā labāku izšķirtspēju. Svarīgākais ir, lai apskati veic speciālists, kurš zina, ko meklēt, un prot nolasīt attēla rezultātus. Agrāk galvenais fokuss bija olnīcas un dzemde, taču tagad tiek ietverts arī urīnvads, nervi un zarnas, lai pilnībā novērtētu situāciju. Magnētiska rezonanse gan joprojām ir biežākais vizuālās diagnostikas izmeklējums endometriozes gadījumā.

Cik grūti ir diagnosticēt endometriozi?

“Atkarībā no slimības formas tas drīzāk ir sarežģīti nekā vienkārši,” stāsta ginekologs Antons Babuškins. “Piemēram, endometriomas jeb tā sauktās “šokolādes cistas” (endometriozes veids, kas attīstās olnīcā un satur brūnganu biezu masu no uzkrātām vecām asinīm) ir viegli atpazīstamas pēc formas. Taču dziļās endometriozes gadījumā, kad izveidojušies dažādi saaugumi ar zarnas un urīnpūšļa infiltrāciju, slimību atklāt ir daudz sarežģītāk.”

Kā ārstēt endometriozi?

“Ārstēšana ir atkarīga no slimības formas un pacientes lēmuma – ne vienmēr ir nepieciešama operācija. Svarīgākās ir sievietes vēlmes – vai prioritāte ir palikt stāvoklī, kontrolēt sāpes vai arī sievietei sūdzību nav un nekas netraucē. Lai arī endometrioze var izplatīties uz blakus esošiem orgāniem, jāņem vērā, ka tā ir labdabīga saslimšana, nevis onkoloģija, kurai galējās stadijās ārstēšana vairs var nelīdzēt. Lielākie riski, ja endometrioze netiek laikus diagnosticēta, ir saistīti ar tās izplatību uz blakus orgāniem, piemēram, ja tiek nospiests urīnvads, tas var novest pie nieru funkcijas zaudēšanas,” skaidro ginekologs Antons Babuškins.

• Medikamentozā terapija

Ja sievietei ir izteiktas sāpes, var palīdzēt medikamentozā terapija. Endometriozes izpausmes ir cieši saistītas ar hormonu svārstībām – ja hormonu līmenis ir stabils, simptomi ir vieglāki un retāk sastopami.

“Agrāk medikamentozā ārstēšana bija diezgan drastiska – jaunām sievietēm tika veiktas injekcijas, kas varēja izraisīt pat mākslīgas menopauzes iestāšanos. Taču mūsdienās ir radītas jaunas zāles, piemēram, hormonālās kontracepcijas tabletes, kā arī jaunākās GNRH (gonadotropīnu atbrīvojošais hormons) antagonistu tabletes, kas kombinētas ar estrogēniem un progestīniem, kas mazina endometriozes simptomus un vienlaikus neizraisa karstuma viļņus vai citas nepatīkamas blakusparādības,” atklāj Babuškins.

• Ķirurģiska operācija

“Ķirurģiska ārstēšana var palīdzēt panākt ilgstošu remisiju, un veiksmīgas operācijas gadījumā atkārtošanās risks piecu gadu laikā ir mazāks par 5 %. Tās mērķis ir maksimāli izoperēt visus endometriozes skartos audus, tomēr, ja sieviete vēlas palikt stāvoklī, jāsaudzē olnīcas, kuras ļoti bieži skar endometrioze,” skaidro ginekologs Antons Babuškins.

Operācija tiek veikta pilnā narkozē un ietver laparoskopiju, kas nodrošina ātrāku atveseļošanos. Ja komplikāciju nav, sieviete pēc operācijas var doties mājās jau nākamajā dienā un pēc nedēļas atgriezties pie ierastajām aktivitātēm. Ginekoloģijā tās tiek uzskatītas par vissarežģītākajām operācijām.