Kā rīkoties, ja ir spēcīga asiņošana mēnešreižu laikā?

Sievietēm, kurām ir aizdomas, ka ikmēneša asiņošana ir pārāk spēcīga, pirmkārt, būtu ideāli veikt asins analīzes pēc menstruācijām un paskatīties dinamikā. Otrkārt, būtu labi apmeklēt ginekologu un veikt sonogrāfijas izmeklējumus pēc menstruācijām, kad funkcionālais, dzemdes iekšējais slānis endometrijs dabīgi ir nolobījies, tas ir izasiņojis. Tad ir redzams, vai tur kaut kas paliek pāri, vai ir polipi, hiperplāzija, mioma, un tad var attiecīgi rīkoties.

Kā saprast, ka asiņošana ir pārāk spēcīga un par to ir jārunā ar ārstu?

Pārāk spēcīga asiņošana būtu, ja menstruācijas ir vairāk nekā septiņas dienas vai ja dienas laikā ik pa stundai ir jāmaina paketes, un asiņošana ir tāda, kas traucē dzīves kvalitātei, arī ja ir spontāna asiņošana. Šādās situācijās noteikti ir jāmeklē atbilde – kāpēc.

Kas var būt iemesli pastiprinātai asiņošanai mēnešreižu laikā?

Viens iemesls varētu būt organiskas izmaiņas pašā dzemdē, piemēram, dzemdes polipi, dzemdes iekšējā slāņa gļotādas sabiezējums, dzemdes iekšējā slāņa endometrija hiperplāzija (šūnu pārmērīga vairošanās) vai pat ļaundabīgas izmaiņas.

Un te, manuprāt, ir ļoti svarīgi izprast jēdzienu „endometrijs”. „Endo” no grieķu valodas ir ‘iekšā, iekšpusē’, „mitéra” – ‘māte’.

Vēl viens iemesls, kas izraisa pastiprinātu asiņošanu ir miometrija – dzemdes muskulatūras izmaiņas – adenomioze. Tai raksturīgas sāpīgas, ilgstošas, stipras mēnešreizes, kā arī smērējoši izdalījumi pirms un pēc.

Pastiprināta asiņošana var būt arī, ja ir dzemdes mioma jeb fibroma (mezgls), kas ir visbiežāk sastopamais labdabīgais dzemdes veidojums sievietēm. Mioma var būt izvietota dažādās vietās dzemdes sienā. Tās novietojums un izmērs arī noteiks to, vai sievietei būs pastiprināta asiņošana. 

Vēl asiņošana var būt saistīta ar neorganiskiem iemesliem – tie var būt asins recēšanas traucējumi, olnīcu disfunkcija. Iemesls varētu būt kādu medikamentu lietošana, arī „parastā” spirāle, kas nesatur hormonus.

Vai ir jādodas pie ginekologa, ja ir smērēšanās vai asiņošana starp mēnešreizēm? 

Ir tāda klīniskā situācija, kas ir kā normas variants, – traipīšanās, neliela smērēšanās starp menstruācijām var būt uz ovulāciju. Tomēr, ja ir traipīšanās starp menstruācijām, ja ir smērējoši izdalījumi pirms menstruācijām, es ieteiktu veikt ultrasonogrāfiju, iespējams, arī dzemdes dobuma konturēšanu apmēram 8.–10. menstruālā cikla dienā, tūlīt pēc menstruācijām. Menstruālo ciklu sāk rēķināt ar pirmo asiņošanas dienu, diemžēl joprojām ir sievietes, kuras to nezina. 

Kāpēc var būt nepieciešama dzemdes dobuma konturēšana? Tāpēc, ka dzemdes dobums ir sakļāvies kopā un dažkārt mēs patoloģijas, kas ir saistītas ar polipiem un hiperplāziju, nevaram precīzi diagnosticēt. Bet, ja dzemdes dobumu palielinām, piepildot to ar šķidrumu, fizioloģisko nātrija hlorīda šķīdumu, tas paveras, un mums ir redzams, vai dzemdes dobumu kaut kas deformē, vai tur atrodas polips, varbūt ir miomas mezgls.

Ja sonogrāfiskie izmeklējumi ir neskaidri, iespējams, ir dzemdes iekšējā slāņa izmaiņas, endometrija patoloģija. Tādā gadījumā tiek veikts aspirāts – ar ļoti, ļoti tievu salmiņu, paņem dzemdes iekšējā slāņa paraugu un nosūtīta to histoloģiskai izmeklēšanai.

Vai ir normāli, ja mēnešreižu dienās sieviete jūtas pastiprināti nogurusi, vai arī tas liecina par zemu hemoglobīnu? 

Menstruāciju laikā sajūtas var būt visdažādākās, arī nogurums, taču lielākā daļa sieviešu zina to sajūtu, kad beidzas menstruācijas, – atvieglojuma un lidojuma sajūta, tūskas ir pazudušas, ir fantastiska sajūta, kam seko aktīva darbošanās ovulācijas laikā, kad sieviete izdala feromonus.  Iespējams, tieši tad uz ielas viņai izsaka komplimentus. Tam seko sekrēcijas jeb progesterona fāze pirms menstruācijām, un ļoti daudzām sievietēm (uzskata, ka līdz pat 70 %) ir kaut kas no premenstruālā sindroma – slikts garastāvoklis, tūskainība, aizkaitināmība, skumjas.

Varianti ir visdažādākie, jautājums tikai, kā mēs uz tiem reaģējam. Ja tas ir saistīts ar menstruālo ciklu, tas ir super labi, jo liecina par mūsu hormonu spēlēm, par to mūsu reproduktīvo paleti un hormoniem, ar kuriem mēs dzīvojam.

Taču, ja nogurums iestājas vairāk uz menstruāciju beigām, tas tiešām varētu būt saistīts ar hemoglobīna trūkumu. Veicot izmeklējumus, jāizslēdz arī vairogdziedzera disfunkcijas, bet visbiežāk tas būs saistīts ar dzelzs deficītu un asiņošanu.

Kāds, jūsuprāt, ir iemesls tam, ka sieviete, kurai ir spēcīga asiņošana, tomēr nedodas pie ārsta?

Tas ir priekšstats no ļoti seniem laikiem, ka menstruācijas ir sievietes attīrīšanās, un tad, ja notiek spēcīga tīrīšanās, tas ir labi. Mūsu kolēģiem stacionāros ir gadījumi, ka tiek atvesta sieviete ar super zemu hemoglobīnu, kura ir uzskatījusi, ka 10 dienu asiņošana ir normas variants un ka tā piedien pie sievišķās būtības, tāpēc nevēršas pie ārsta.

Es domāju, ka pie vainas ir arī bailes – ka tikai kaut ko neatrod. Tāpēc arī neiet pie ārsta.