Pieredzes stāsts par medicīnisko apaugļošanu

“Medicīniskajā apaugļošanā nav nekā mākslīga.”

Linda ir divu bērnu mamma. Ceļš līdz pirmajam bērniņam bija diezgan ilgs. 3,5 gadus pāris centās tikt pie mazuļa pašu spēkiem. Tas neizdevās, tāpēc tika lemts par labu medicīniskajai apaugļošanai. Procedūra izrādījās veiksmīga, un pēc 9 mēnešiem pasaulē nāca viņu meitiņa Elizabete, kura nesen nosvinēja savu 3. dzimšanas dienu. Nu jau Elizabetei ir arī brālītis. 1,5 gadu vecais Markus vecākiem bija pārsteigums, jo pieteicās pats, bez ārstu palīdzības.

Analīzes sarūgtina

“Kad mēs ar Māri sākām dzīvot kopā, vairs nebijām nekādi jaunieši. Man bija 27 gadi, bet viņam ‒ jau pāri 30. Abi vēlējāmies ģimenes pieaugumu, tāpēc neizsargājāmies.”

Neņemot vērā regulāro seksu, trīs gadu laikā grūtniecība tomēr neiestājās. Pāris veica analīzes, un izrādījās, ka spermatozoīdu koncentrācija Māra spermā ir ļoti maza. Lai uzlabotu auglību, Māris sāka lietot īpašus medikamentus, tomēr tie nedeva cerēto rezultātu.

“Kaut arī joprojām šaubījāmies par lēmuma pareizību, pieteicāmies rindā, lai saņemtu valsts apmaksātos medicīniskās apaugļošanas pakalpojumus.”

Izšķirošais lēmums

Bija pagājis aptuveni gads, kad zvanīja no klīnikas un aicināja ierasties uz procedūru.

“Visus šos gadus biju paļāvusies uz likteni, cerot, ka notiks tas, kam jānotiek, taču beidzot man bija jāizšķiras – turpināt gaidīt vai ņemt atbildību savās rokās un rīkoties. Vīrs uz visu skatījās daudz racionālāk, bet man bija vajadzīga pārliecība, ka neiejaucos Visuma plānos. Izšķirošo lēmumu palīdzēja pieņemt apziņa, ka medicīniskā apaugļošana jau nav mākslīga bērna radīšana. Tas tāpat ir mans un vīra bērns, tikai ārsti ir palīdzējuši mūsu šūnām satikties.”

Hormonu injekcijas un bailes no nezināmā

Lai stimulētu olšūnu augšanu, divas nedēļas pirms medicīniskās apaugļošanas ik dienu bija jāveic hormonu injekcijas. Tā kā Linda pēc dabas ir emocionāla un viegli aizkaitināma, viņa baidījās, vai hormonu svārstības viņu pavisam neizsitīs no līdzsvara, tomēr tā nenotika. Pašsajūta bija tāda pati kā parasti.

“Pirmajās dienās pēc procedūras bija nelielas bažas par to, vai viss noritēs kā vajag, taču drīz vien ieguvu paļāvību un iekšējo mieru. Bērniņš veiksmīgi iesakņojās, un arī turpmākā grūtniecības gaita noritēja veiksmīgi un bez sliktas dūšas. Elizabete piedzima ūdenī, tieši tajā datumā, kas tika noteikts. Tā bija mana laimīgākā diena mūžā, un nekad neesmu nožēlojusi, ka piekritu medicīniskajai apaugļošanai.”

Brālīša pieteikšanās

„Kad Elizabetei bija 9 mēneši, uzzināju, ka esmu stāvoklī. Tas mums abiem bija patīkams pārsteigums. Acīmredzot, kaut kādi procesi bija iekustināti, un otrā grūtniecība varēja iestāties bez ārējas iejaukšanās. Salīdzinot abas grūtniecības, varu teikt, ka tās noritēja diezgan līdzīgi. Arī skatoties uz saviem bērniem, neredzu nekādu atšķirību attīstībā. Bērni kā bērni.”

Šobrīd Linda plāno trešo bērniņu un cer, ka arī viņš pieteiksies pats. Bet ja nē, viņa būtu gatava iet cauri medicīniskās apaugļošanas procesam atkārtoti.

Starp citu, vai zināji, ka medicīniskajai apaugļošanai ir pieejams valsts atbalsts? Izlasi arī citus rakstus par šo tēmu!